Īsumā
- HPL ir vieglākā plātne: Rushil ārtelpu kompakts (1,47 g/cm³) 6 mm biezumā sver aptuveni 8,8 kg/m², bet 8 mm šķiedrcementa plātne – aptuveni 12,8–14,8 kg/m².
- Tam ir arī lielāki formāti – līdz 1830 × 4330 mm pret aptuveni 3,10 × 1,25 m šķiedrcementam – un tas saglabā krāsu: pelēkās skalas vērtējums 4–5 pēc 3000 stundu novecināšanas.
- Ugunsdrošībā uzvar šķiedrcements: tas var atbilst A1 vai A2 prasībai tur, kur HPL ar labākajā gadījumā B-s1,d0 neder. Veca azbestcementa fasāde jādemontē saskaņā ar noteikumiem, nevis jāurbj.

Kā tapa šis pārskats
Raksts balstās uz Baunetz Wissen rakstiem par šķiedrcementu un HPL apšuvumu; uz 2021. gada maģistra darbu par fasāžu materiāliem Vīnes Tehniskajā universitātē (TU Wien); uz Velsas valdības Advice Note 22 par HPL ugunsdrošības klasēm; uz Getingenes pilsētas atgādni par azbestcementu; un uz Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) ES azbesta direktīvas kopsavilkumu. Katram apgalvojumam norādīts avots; avoti uzskaitīti beigās.
Divas plātnes, divas receptes
Baunetz Wissen mūsdienu šķiedrcementu apraksta kā galvenokārt portlandcementu – apmēram 40 % – ar kaļķakmens miltiem, pārstrādātu maltu šķiedrcementu un ūdeni, armētu ar sintētiskām organiskām polivinilspirta vai poliakrilnitrila šķiedrām un celulozes tehnoloģiskajām šķiedrām. Šķiedras darbojas līdzīgi kā tērauds dzelzsbetonā, un mikroskopiskas gaisa poras padara plātnes salizturīgas. Baunetz materiālu sauc par ūdensnecaurlaidīgu, UV izturīgu, nepūstošu un nedegošu.
HPL ir celuloze ar fenola un melamīna sveķiem, presēta karstumā, ar dekoratīviem slāņiem, kurus var apdrukāt digitāli vai iekrāsot pēc krāsu kartes. Baunetz Wissen tam piedēvē cietu, pret lūšanu un triecieniem izturīgu virsmu, augstu lieces stingumu, labu laikapstākļu izturību un ilgmūžību.
Ugunsdrošība: skaidrākā atšķirība
Šķiedrcements, pēc Baunetz Wissen, ir nedegošs. HPL ir degošs: Velsas valdības Advice Note 22 norāda, ka markas ar antipirēniem parasti sasniedz B-s1,d0, bet plātnes bez antipirēniem – C vai D. Kur noteikumi prasa A1 vai A2 klases apšuvumu – Anglijas dzīvojamās ēkās no 18 m vai Vācijas augstceltnēs, kā aprakstīts mūsu salīdzinājumā ar alumīnija kompozītplātnēm, – šķiedrcementa plātne var derēt, bet HPL – nē. Jebkurā gadījumā pārbaudiet konkrētā produkta klasifikāciju.
Svars
2021. gada TU Wien maģistra darbs norāda šķiedrcementa blīvumu 1,60–1,85 g/cm³. Baunetz Wissen par parasto šķiedrcementa fasādes plātņu biezumu min 8–12 mm, tātad plātne sver aptuveni 12,8–14,8 kg/m² pie 8 mm un 19,2–22,2 kg/m² pie 12 mm.
Rushil ārtelpu kompakta blīvums ir 1,47 g/cm³ – apmēram 8,8 kg/m² pie 6 mm, 11,8 kg/m² pie 8 mm un 14,7 kg/m² pie 10 mm. Pie vienāda biezuma HPL ir vieglāks, un Baunetz par tā standarta biezumiem min 6, 8 un 10 mm. Fasādē, kur slodzi ierobežo apakškonstrukcija vai veca siena, šī atšķirība ir svarīga.
Formāti
Atkarībā no produkta un ražotāja šķiedrcementa plātnes, pēc Baunetz Wissen, ir pieejamas līdz aptuveni 3,10 × 1,25 m izmērā. HPL tas norāda izmērus ap 2,0 × 5,5 m, arī atkarībā no ražotāja; Rushil ārtelpu kompaktu ražo formātos līdz 1830 × 4330 mm. Lielākas plātnes nozīmē mazāk šuvju un stiprinājumu uz kvadrātmetru un mazāk pārtraukumu fasādes dalījumā.
Virsma, krāsa un griezuma malas
Šķiedrcementa virsmas, skaidro Baunetz Wissen, ir graudainas vai gludas un tiek vai nu matēti lazētas ar tīra akrilāta pārklājumu, vai pārklātas ar segošu krāsainu pārklājumu, ko var vairākkārt termiski pārklāt ar plēvi; dažas standarta krāsas atkarībā no produkta ir iekrāsotas masā. Atkarībā no plātnes griezuma malas būvlaukumā var nākties atkārtoti impregnēt, lai mitrums tās neiekrāsotu.
HPL krāsa ir dekoratīvajos slāņos, kurus var individualizēt atbilstoši uzņēmuma stilam, un plātnes apstrādā ar parastiem kokapstrādes instrumentiem ar cietsakausējuma asmeņiem, kas, pēc Baunetz teiktā, dod lielu elastību būvlaukumā. Ārtelpu markām būtiska ir izturība pret laikapstākļiem: Rushil ārtelpu kompakts pēc 3000 stundu mākslīgās novecošanas saskaņā ar EN 438-2 ieguva 4–5 pelēkās skalas novērtējumu, kad prasīts 3.
Stiprināšana: ļaut plātnei kustēties
Baunetz Wissen iesaka šķiedrcementu izmantot ventilējamās konstrukcijās, lai iekļuvušo mitrumu vai kondensātu varētu novadīt, uz koka vai alumīnija apakškonstrukcijām ar termisku atdalījumu no pamatnes. Montāžai jābūt bez iespīlējuma, ar vismaz 8–10 mm šuvēm, zem kurām ieklāta lente. Starp stiprinājumiem ir slēpti apakšgriezuma enkuri ar āķiem, skrūves vai kniedes, horizontāli alumīnija piespiedējprofili un līmēšanas sistēmas, kurās plātne, līme un apakškonstrukcija veido vienu slēgtu sistēmu.
HPL plātnes, pēc Baunetz apraksta, piestiprina pie latām redzami – ar skrūvēm vai kniedēm – vai neredzami – ar apakšgriezuma enkuriem vai aizmugures kronšteiniem. Loģika ir tā pati kā šķiedrcementam – viens nekustīgs punkts, pārējais brīvi kustas –, un tā aprakstīta mūsu ceļvedī par HPL fasāžu mezgliem.
Ja vecā fasāde ir no azbestcementa
Šķiedrcements sākās kā azbesta izstrādājums. Baunetz Wissen atgādina, ka ar šķiedrām armētie cementa izstrādājumi, ko 19. gadsimta beigās izstrādāja austrietis Ludvigs Hačeks, sastāvēja par 90 % no cementa un par 10 % no azbesta šķiedrām; mūsdienu plātnes ir bez azbesta. Vecās joprojām karājas uz daudzām sienām: Getingenes pilsētas atgādne norāda, ka azbestcementa izstrādājumi uz vecākām mājām, arī kā fasāžu apšuvums, joprojām ir bieži sastopami.
Uzstādītas un nebojātas tās, pēc atgādnes teiktā, nav obligāti jānoņem, jo pēc pašreizējām zināšanām šādā stāvoklī tās nerada konkrētus draudus veselībai. Taču tās nedrīkst apstrādāt mehāniski – tīrīt ar suku, slīpēt vai urbt –, jo tā var atbrīvoties saistītās šķiedras. Galīgā noņemšana jāveic saskaņā ar Vācijas tehnisko noteikumu darbam ar azbestu TRGS 519, un materiālu nedrīkst izmantot atkārtoti: azbesta izstrādājumu ražošana un apstrāde Vācijā ir aizliegta kopš 1993. gada. Piestiprināt jaunu apakškonstrukciju cauri vecajām plātnēm nozīmētu tās urbt – tāpēc vispirms ar veco apšuvumu jātiek galā saskaņā ar azbesta noteikumiem.
Ietvaru nosaka ES tiesības. EU-OSHA apkopo Direktīvu 2009/148/EK: nojaukšanas un azbesta noņemšanas laikā iedarbība jāsamazina līdz minimumam – bezputekļu darba metodes, tīrīšana un pareiza atkritumu glabāšana, pārvadāšana un marķēšana. Direktīva (ES) 2023/2668 samazināja saistošo azbesta šķiedru robežvērtību darba vides gaisā no 0,1 līdz 0,01 šķiedrai uz cm³, piemērojot to no 2025. gada 21. decembra; līdz 2029. gada 21. decembrim paredzēta tālāka samazināšana un šķiedru skaitīšana ar elektronmikroskopiju.

Attiecinot uz Rushil sortimentu
KLADS, Rushil ārtelpu kompakts saskaņā ar EN 438-6, ir dokumentēts no 6 līdz 12 mm biezumā un formātos līdz 1830 × 4330 mm. Tā grūti degošā marka EDF klasificēta B-s1,d0 pie 6 mm, tāpēc tas neder, kur prasīts nedegošs vai A2 klases apšuvums, – tādā gadījumā var derēt šķiedrcements. Citur tā labā runā mazāks svars uz milimetru, plātnes izmērs un dekoru izvēle.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai šķiedrcements ir nedegošs?
Baunetz Wissen to sauc par nedegošu; noteicošā ir konkrētā produkta klasifikācija. HPL ir degošs, markas ar antipirēniem parasti klasificētas B-s1,d0.
Kas ir vieglāks – šķiedrcements vai HPL?
Pie vienāda biezuma – HPL: 1,47 g/cm³ Rushil ārtelpu kompaktam pret 1,60–1,85 g/cm³ šķiedrcementam saskaņā ar TU Wien maģistra darbu. 6 mm HPL plātne sver ap 8,8 kg/m², 8 mm šķiedrcementa plātne – ap 12,8–14,8 kg/m².
Vai jaunu apšuvumu drīkst stiprināt virs vecas azbestcementa fasādes?
Stiprināšana cauri tai nozīmētu urbšanu, no kā brīdina šeit citētā Vācijas atgādne, jo tā var atbrīvoties šķiedras. Noņemšana notiek saskaņā ar tehnisko noteikumu TRGS 519; plānojiet to kopā ar specializētu uzņēmumu, pirms tiek projektēta jaunā fasāde.
Avoti
- Baunetz Wissen — Faserzementde
- Baunetz Wissen — Hochdrucklaminatplatten (HPL)de
- TU Wien (reposiTUm), Zelimir Vukovic — Neue Fassadenmaterialien und deren Anwendungen (Diplomarbeit)2021. g. 1. janv. · de
- Welsh Government — Advice Note 22 – Use of High Pressure Laminate Panels in external wall systems2019. g. augusts · en
- Stadt Göttingen — Asbestzement – früher Baustoff, heute Abfallde
- European Agency for Safety and Health at Work (EU-OSHA) — Directive 2009/148/EC – exposure to asbestos at worken
Sagatavots šai vietnei pēc iepriekš minētajām publikācijām. Kopsavilkumi ir mūsu vārdiem, nevis citāti – pilnu argumentāciju lasiet oriģinālos.


